Pa asmeni skrejošais 2049/ Blade Runner 20149 (2017)

Drūmais futūrisms. Laikam vajadzēja vēlreiz noskatīties Ridlija Skota "Pa asmeni skrejošo," tad daudz kas būtu saprotamāks. Skatijos Raiena Goslinga dēļ, un viņa aktierspēle nepievīla. Tomēr filam bija par garu un brīžiem pieķēru sevi pie domas, ka nevaru sagaidīt beigas.
Vērtējums 6 no 10

Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017)

100.gades filmu maratons labi iesākts. Ja bērni un arī pieaugušie smejas un vēlāk citē, tad "bērnu" filma ir izdevusies. Brasla  nav pazaudējis no spējas uzrunāt un aizraut skatītāju. Saprotama bērniem un negarlaicīga pieaugušajam. Teicams gan mazo, gan lielo aktieru (man gan Meiera intonācija reizēm likās pārāk teatrāla) komandas darbs.  Filma gan nav perfekta, brīžiem  filma "vilkās"un reizēm nevarēja saprast uz kurieni viss iet. Vēl mani mulsināja nosaukums, jo tā arī filmā neieraudzīju vectēvu, kas bīstamāks par datoru, jo vienīgā bīstamā lieta bija ugunskura dzēšana.
Vērtējums 6 no 10

Pirmdzimtais (2017)

Pirmā doma, izejot no kinozāles:"Ko es tiko redzēju?" Vai tā bija vīrieša piedzimšana par tēvu? Es tā arī īsti nesapratu vai filma ir metafora vai stāsts. Brīžiem bailīgi, patika aktieri, arī operatora darbs labs, bet izejot no filmas paliku ar tukšumu un nesapratni.
Vērtējums 4 no 10

Vāģi 3 /Cars 3( 2017)

Politkorektums ir nonācis arī līdz Disnejam un Pixāram. Zibens Makvīns negribīgi atzīst, ka ir kļuvis vecs un safeti nodod latīņamerikāņu sievietei. Bērniem jau patika, bet es ceru, ka turpinājumu vairs nebūs.
Vērtējums 5 no 10

Nejaukais es 3/ Decpicable Me 3 (2017)

Jautrie minioni turpina izklaidēt. Multenes ir labs veids kā likt bērniem klausīties savu vecāku un pat vecvecāku  mūziku. Nejaukais es jaiutri reanimē 80-tos: mūzika, apģērbs un košļenes. Nekā baigi jauna: labie un sliktie un vāģi un pasaules glābšana. Bērniem jau ļoti patika un man arī bija ko iesmiet.
Vērtējums 7 no 10

Atbrīvošanas diena (2016)

Norvēģu režisors Mortens Troviks sarīko bijušās diktatoriskās valsts Dienvidslāvijas grupas Laibach koncertu esošā diktatoriskajā valstī Ziemeļkorejā. Mums ir iespēja kā caur atslēgas caurumu ieskatīties mums svešā un neizprotamā sabiedrībā. Kaut arī ir dažas lietas atgādina bijušo Padomju Savienību, tomēr cilvēkos dziļi iekšā ir cita ass. Padomju savienībā apr spīti visam cilvēks domāja vairāk par sevi, savu ģimeni, nekā sabiedrību.'
Vērtējums 4 no 5

Latvijas filmu maratons (2017)

Mēs ar bērniem noskatījāmies četras multenes:
Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi - tāds aizraujoš gabaliņš par dziedošu gaili, kas sapņo pēc slavas. Tāda nedaudz klišejiska, bet mīļa. Bērniem patika.
Vaikiki- kūciņas dauzās. Man patika visvairāk no visām. Asprātīga, ar izdomu.
Ruksīša ceļojums- jau zināmi varoņi atdzīvojas.
Mūsu ome rullē - gara, garlaicīga, bez tāda īsta satura. Ko īsti gribēja parādīt tā arī nesapratu? Tas, ka omes varbūt foršas? Bet tas foršums tāds vienveidīgs un muļķīgs. Braukšana ar mocīti, dīvains apģērbs, krāsoti kāju nagi, nevienu nepadara krutu. Berniem arī šķita bezgala garlaicīga.